Durālā arteriovenozā fistula (DAVF): simptomi, ārstēšana

Īsumā

Kas ir durālā arteriovenozā fistula?

Durālā arteriovenozā fistula (DAVF) ir patoloģisks savienojums starp artēriju un vēnu. Tā atrodas cietajā smadzeņu apvalkā (dura mater), kas pārklāj galvas smadzenes. Tāpēc arteriālās asinis plūst tieši vēnā vai vēnu sinusā, apejot kapilārus.

Atšķirībā no smadzeņu arteriovenozās malformācijas (AVM) DAVF nav asinsvadu kamola smadzeņu iekšienē. Turklāt lielākā daļa DAVF rodas pieaugušā vecumā, parasti ap 50-60 gadiem, nevis jau dzimšanas brīdī.

Galvenais jautājums ir, kurp aizplūst fistulas asinis. Ja tās plūst atpakaļ vēnās uz smadzeņu virsmas, fistula kļūst bīstama. Turpretī aizplūde, kas paliek sinusa robežās, parasti ir labdabīga.

Smadzeņu asinsvadu ilustrācija ar izceltu paaugstināta venozā spiediena zonu durālās arteriovenozās fistulas dēļ — Galvas smadzenes un to asinsvadi. Augsta riska DAVF paaugstina spiedienu vēnās uz smadzeņu virsmas.

Kur veidojas DAVF?

Lielākā daļa DAVF atrodas blakus lielam vēnu sinusam. Turklāt no atrašanās vietas ir atkarīgi simptomi, kā rāda saraksts zemāk.

Šķērssinuss un sigmveida sinussAiz auss; biežākā vieta; pulsējošs troksnis ausī
Kavernozais sinussAiz acs; sarkana, izspiedusies acs un redzes dubultošanās
Smadzenīšu teltsZem smadzeņu pakauša daļas; bieži aizplūst smadzeņu vēnās
Priekšējā galvaskausa bedreVirs deguna; bieži aizplūst smadzeņu vēnās
Augšējais sagitālais sinussGalvas viduslīnijā augšpusē; galvassāpes, neskaidra redze, krampji
Muguras smadzeņu apvalksAtsevišķs veids, kas lēni vājina kājas

Sāciet ar to, ko pamanījāt

Kāds simptoms jūs atveda uz šo lapu?

Vispirms izvēlieties pārmaiņu, ko pamanījāt. Pēc tam saite izskaidros, kā to var izraisīt durālā fistula.

01Šņācošs troksnis sirdspukstu ritmāPulsējošs troksnis ausī, parasti vienā pusē
02Sarkana, izspiedusies acs vai redzes dubultošanāsPazīmes fistulai pie kavernozā sinusa
03Galvassāpes vai neskaidra redzePaaugstināta spiediena pazīmes galvaskausā
04Atmiņas zudums, apjukums vai nestabila gaitaLēna pasliktināšanās smadzeņu vēnu sastrēguma dēļ
05Pēkšņa asiņošana smadzenēs vai krampju lēkmeNopietnākā DAVF izpausme

Simptomi

Durālās arteriovenozās fistulas simptomi

Simptomi ir atkarīgi no diviem faktoriem: kur atrodas fistula un kurp aizplūst tās asinis. Dažiem cilvēkiem simptomu nav, bet citi vispirms pamana troksni, acs pārmaiņas vai asiņošanu.

Svarīgi ir divu veidu simptomi. Labdabīgi simptomi, piemēram, troksnis ausī vai acs apsārtums, rodas no papildu plūsmas caur sinusu. Savukārt agresīvi simptomi, piemēram, asiņošana vai jauni neiroloģiski traucējumi, rodas no pārslogotām smadzeņu vēnām.

Pulsējošs troksnis ausī

Pulsējošs troksnis ausī ir šņācoša skaņa, kas sitas pulsa ritmā, parasti vienā ausī. Tas ir arī biežākais DAVF simptoms, kas raksturīgs fistulām aiz auss.

Ārsts dažreiz šo troksni sadzird ar stetoskopu. Tomēr to izraisa arī citas slimības, piemēram, glomusa audzējs vai sašaurināts vēnu sinuss.

Svarīga ir arī trokšņa maiņa. Ja tas pēkšņi apklust, asins aizplūde var būt novirzījusies uz smadzenēm, tāpēc der veikt jaunu angiogrāfiju.

Sarkana, izspiedusies acs vai redzes dubultošanās

Fistula pie kavernozā sinusa iespiež asinis atpakaļ acs vēnās. Tāpēc var parādīties vairākas acu pazīmes:

sarkana, pietūkusi acs;
izspiedusies acs;
redzes dubultošanās;
sāpes acī vai paaugstināts acs spiediens;
neskaidra vai vājinās redze.

Ārsti šo stāvokli bieži sauc par netiešu karotīdi kavernozo fistulu. Var ciest redze, tāpēc šādām fistulām vajag ātru palīdzību.

Galvassāpes un neskaidra redze

Ja fistula pārslogo lielu sinusu, asinis no smadzenēm nevar labi aizplūst. Tādēļ galvaskausā paaugstinās spiediens.

Šis spiediens izraisa galvassāpes, nelabumu un neskaidru redzi redzes nerva diska tūskas dēļ. Tāpēc šīm pazīmēm vajag gan acu apskati, gan smadzeņu izmeklējumu.

Atmiņas, domāšanas un gaitas traucējumi

Ilgstošs vēnu sastrēgums var lēni bojāt smadzenes. Piemēram, dažiem pacientiem attīstās atmiņas zudums, apjukums, demencei līdzīga pasliktināšanās, parkinsonisms vai nestabila gaita.

Svarīgi, ka šīs pārmaiņas bieži mazinās, kad fistulu aizver. Tāpēc ārsti domā par DAVF, ja atmiņa strauji pasliktinās bez skaidra iemesla.

Asiņošana smadzenēs vai krampji

Asiņošana notiek, kad pārslogota vēna uz smadzeņu virsmas plīst. Tad pēkšņi sākas galvassāpes, un parādās jauns vājums, nejutīgums vai runas traucējumi.

Iespējamas arī krampju lēkmes un insultam līdzīgi simptomi. Tāpēc katrai DAVF, kas aizplūst smadzeņu vēnās, vajag speciālista aprūpi, pat pirms tā asiņo.

Kāpēc rodas DAVF?

Lielākajai daļai DAVF skaidra cēloņa nav. Tomēr daudzas, šķiet, rodas pēc vēnu sinusa sašaurināšanās vai trombozes.

vēnu sinusa tromboze;
galvas trauma vai iepriekšēja smadzeņu operācija;
infekcija vai audzējs pie sinusa;
iedzimti asins recēšanas traucējumi, piemēram, V faktora Leidenas mutācija.

Vai DAVF ir tas pats, kas AVM?

Nē. Smadzeņu AVM ir asinsvadu kamols (nidus) smadzeņu iekšienē, un parasti tā veidojas pirms dzimšanas. Savukārt DAVF atrodas cietajā apvalkā, tai nav nidusa, un parasti tā rodas pieaugušā vecumā.

Par citām asinsvadu slimībām lasiet lapās smadzeņu aneirisma un smadzeņu kavernoma.

Jautājumi šajā posmā

Vai pulsējošs troksnis ausī vienmēr nozīmē DAVF?

Nē. Pulsējošu troksni izraisa daudzas slimības, un DAVF ir tikai viena no tām. Tomēr jauns pulsējošs troksnis, īpaši kopā ar galvassāpēm vai redzes pārmaiņām, ir iemesls asinsvadu izmeklējumam.

Vai durālā fistula var aizvērties pati?

Dažreiz jā, jo dažas fistulas pašas trombējas. Tomēr to nevar paredzēt, un simptomu maiņa var nozīmēt arī bīstamāku asins aizplūdi.

Neatlieciet

Kad vērsties pie ārsta

Lielākajai daļai trokšņu ausīs ir nekaitīgi cēloņi. Tomēr dažām pazīmēm vajag pārbaudi, un dažām vajag neatliekamu palīdzību.

Piesakieties pie ārsta, ja pamanāt:

jaunu pulsējošu troksni vienā ausī;
acs apsārtumu vai izspiedumu, kas nepāriet;
galvassāpes kopā ar neskaidru redzi;
atmiņas vai gaitas traucējumus, kas nedēļām pastiprinās.

Nekavējoties zvaniet 113 vai 112, ja:

pēkšņi sākušās ļoti stipras galvassāpes;
pēkšņi parādās vājums, nejutīgums vai zūd runa;
ir krampju lēkme;
pēkšņi zūd redze vai acs ir sāpīga, sarkana un izspiedusies.

Normāls DT vai MR ne vienmēr izslēdz DAVF, jo nelielas fistulas parastos izmeklējumos var nebūt redzamas. Tāpēc, ja simptomi atbilst, galīgo atbildi dod katetra angiogrāfija.

Klasifikācija

Borden un Cognard klasifikācija: kuras DAVF ir bīstamas?

Ārsti DAVF iedala tipos pēc tā, kā asinis aizplūst angiogrāfijā. Vispirms viņi meklē kortikālo venozo drenāžu: asinis, kas plūst atpakaļ vēnās uz smadzeņu virsmas.

Borden tips (Cognard)	Kur aizplūst asinis	Atpakaļplūsma smadzeņu vēnās	Asiņošanas vai jaunu traucējumu risks gadā	Parastais plāns
I tips (Cognard I, IIa)	Vēnu sinusā (IIa: atpakaļplūsma tikai sinusa robežās)	Nav	Ļoti zems, aptuveni 0-0,6 %	Ārstē tikai traucējošus simptomus; atkārtota pārbaude, ja simptomi mainās
II tips (Cognard IIb, IIa+b)	Sinusā, ar atpakaļplūsmu smadzeņu vēnās	Ir	Aptuveni 1,5 %, ja atrasta nejauši vai ar troksni ausī; aptuveni 7,5 % pēc asiņošanas vai jauniem traucējumiem	Ārstē; steidzami pēc asiņošanas vai traucējumiem
III tips (Cognard III, IV)	Tieši smadzeņu vēnās; IV tipam ir arī paplašināta vēna	Ir	Kā II tipam; augstāks, ja vēna ir paplašināta	Ārstē; steidzami pēc asiņošanas vai traucējumiem
Cognard V	Vēnās ap muguras smadzenēm	Ir, uz muguras smadzenēm	Progresējošs muguras smadzeņu bojājums aptuveni pusei pacientu	Ieteicama ārstēšana

Šie skaitļi ir no dabiskās gaitas pētījumiem, kas ņem vērā arī pirmos simptomus. Cognard sākotnējā pētījumā ar asiņošanu izpaudās 40 % III tipa un 65 % IV tipa fistulu.

Ko man nozīmē kortikālā venozā drenāža?

Tas nozīmē, ka arteriālās asinis plūst atpakaļ vēnās uz smadzeņu virsmas. Šīs plānās vēnas tādu spiedienu neiztur, tāpēc tās var paplašināties, sūkties vai plīst. Līdz ar to, to redzot, ārsti parasti iesaka ārstēšanu.

Ārstēšanas iespējas

Durālās arteriovenozās fistulas ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir aizvērt fistulu tieši tur, kur artērija savienojas ar vēnu. Tāpēc, ja smadzeņu vēnās ir atpakaļplūsma, vispirms jāaptur tieši tā.

Iespēja	Kā tā darbojas	Kam piemērota	Kad sākas aizsardzība	Kompromiss
Transarteriālā embolizācija	Caur artēriju šķidrs līdzeklis aizpilda fistulas punktu un vēnas sākumu	Lielākā daļa DAVF; daudzos centros pirmā izvēle	Uzreiz, ja aizvēršana ir pilnīga	Līdzeklim jāsasniedz vēnas puse; dažās vietās ir risks galvas nerviem
Transvenozā embolizācija	Caur vēnu spirāles vai šķidrs līdzeklis aizver slimo sinusa posmu	Sinusa posmi, ko smadzenes vairs neizmanto, piemēram, daudzas kavernozā sinusa fistulas	Uzreiz	Tikai tad, ja normālās smadzenes caur šo posmu neaizplūst
Mikroķirurģiska atvienošana	Kraniotomijā ķirurgs uzliek klipsi un pārgriež drenējošo vēnu vietā, kur tā atstāj cieto apvalku	Fistulas virs deguna vai uz smadzenīšu telts; gadījumi, ko katetrs nesasniedz	Uzreiz; parasti izārstē	Atklāta operācija ar vietai pielāgotu piekļuvi
Stereotaktiskā radioķirurģija	Fokusēts starojums lēni aizver fistulu	Zema riska fistulas ar traucējošiem simptomiem vai atlikums pēc citas ārstēšanas	Pēc 1-3 gadiem	Pārāk lēna augsta riska fistulām
Novērošana	Regulāras pārbaudes; jauna angiogrāfija, ja simptomi mainās	I tipa fistulas bez traucējošiem simptomiem	Nav	Ja simptomi parādās, mainās vai izzūd, vajag pārbaudi

Tikai barojošo artēriju nosiešana nepalīdz, jo fistula drīz iegūst jaunas barojošās artērijas. Tāpēc jebkurai metodei jāaizver fistulas punkts vai drenējošās vēnas sākums.

Pieredzējušos centros lielāko daļu DAVF aizver ar embolizāciju vien. Savukārt fistulām virs deguna un uz smadzenīšu telts operācija joprojām ir drošs izārstēšanas veids.

Vai durālo arteriovenozo fistulu var izārstēt?

Jā. Pilnīga fistulas punkta aizvēršana to izārstē, vai tā būtu embolizācija, operācija vai radioķirurģija. Pēc tam izārstēšanu apstiprina kontroles angiogrāfija.

Radniecīgas fistulas

Kas ir spinālā DAVF un karotīdi kavernozā fistula?

Divas radniecīgas fistulas uzvedas citādi. Tāpēc tām vajag atsevišķas pārbaudes un ārstēšanas plānus.

Spinālā durālā arteriovenozā fistula

Spinālā DAVF veidojas mugurkaula nerva saknītes apvalkā. Tā rada sastrēgumu muguras smadzeņu vēnās. Tāpēc mēnešu laikā lēni pieaug kāju vājums, nejutīgums un urīnpūšļa darbības traucējumi.

MR bieži parāda pietūkušas muguras smadzenes, bet fistulu atrod spinālā angiogrāfija. Embolizācija vai operācija parasti aptur pasliktināšanos, tāpēc agrīna diagnoze ir svarīga.

Karotīdi kavernozā fistula

Karotīdi kavernozā fistula savieno miega artērijas sistēmu ar kavernozo sinusu aiz acs. Tiešie veidi bieži rodas pēc galvas traumas, un plūsma tajos ir ātra. Netiešie veidi turpretī attīstās lēni, tāpat kā citas DAVF.

Abi veidi var apdraudēt redzi. Tāpēc sarkanai, izspiedušai acij ar redzes dubultošanos vajag ātru izmeklējumu.

Ceļojums uz Stambulu

Ceļojums uz Stambulu no Latvijas

DAVF ārstēšana bez asiņošanas parasti ir plānveida, tāpēc braucienu var sagatavot bez steigas. Taču pēkšņas galvassāpes, vājums vai krampji prasa neatliekamu palīdzību uz vietas, nevis lidojumu.

Cik ilgi palikt Stambulā?

Saskaitiet konsultāciju, vajadzības gadījumā angiogrāfiju un pašu ārstēšanu. Pēc embolizācijas daudzi pavada slimnīcā vienu nakti, bet pēc atklātas operācijas dažas dienas. Precīzu laiku jūsu gadījumam ķirurgs pasaka konsultācijā.

Kad var lidot mājās?

No Rīgas uz Stambulu ir tiešie reisi, un lidojums ilgst aptuveni trīs stundas. Atpakaļceļa datumu tomēr nosaka ārsts pēc kontroles apskates.

Pēc atklātas smadzeņu operācijas aviācijas medicīnas vadlīnijas iesaka nogaidīt aptuveni 7 dienas. Gaiss, kas palicis galvaskausā, augstumā izplešas.

Dokumenti, kontroles Latvijā un apdrošināšana

Pirms aizbraukšanas paņemiet izrakstu (epikrīzi) un visu attēlu kopijas, arī angiogrāfiju diskā. Mājās novērošanu turpinās jūsu ģimenes ārsts un neirologs Latvijā, kas palīdzēs saplānot kontroles angiogrāfiju.

Vīzu noteikumus pārbaudiet Turcijas Ārlietu ministrijas vietnē. EVAK Turcijā nav derīga, jo Turcija nav ES vai EEZ valsts, tāpēc sazinieties ar savu apdrošinātāju.

Vīzu, dokumentus un apdrošināšanu sīkāk apraksta ceļvedis par smadzeņu operāciju Turcijā. Tur ir arī kontrolsaraksts pirms brauciena.

Jūsu ārstēšanas ceļš

No diagnozes līdz atlabšanai

Ārstēšana notiek četros posmos. Vispirms angiogrāfija precīzi apraksta fistulu, un pēc tam tā nosaka katru nākamo lēmumu.

01 Diagnoze
02 Plānošana
03 Ārstēšana
04 Atlabšana

POSMS 01

Diagnoze: fistulas punkta atrašana

Vispirms aizdomas bieži rada MR un MR vai DT angiogrāfija. Piemēram, tajās var redzēt paplašinātas vēnas, smadzeņu tūsku vai senu asiņošanu.

Tomēr zelta standarts joprojām ir katetra angiogrāfija (DSA). Tā parāda katru barojošo artēriju, precīzu fistulas punktu un venozās aizplūdes virzienu.

Kāpēc vajag katetra angiogrāfiju, ja MR fistulu jau parāda?

Tikai angiogrāfija parāda asins plūsmas virzienu un ātrumu. Virziens nosaka fistulas tipu, un tips nosaka ārstēšanu.

POSMS 02

Plānošana: ceļa izvēle

Pēc tam komanda izvērtē, kuras artērijas baro fistulu. Tā pārbauda arī, vai smadzenes joprojām aizplūst caur skarto sinusu. No šīm detaļām ir atkarīga izvēle starp arteriālu ceļu, venozu ceļu vai operāciju.

Zema riska fistulas gadījumā parasti ir laiks mierīgi apsvērt iespējas. Savukārt fistulai, kas jau asiņojusi vai rada jaunus traucējumus, vajag agrīnu ārstēšanu.

POSMS 03

Ārstēšana: savienojuma aizvēršana

Parasti embolizāciju veic vispārējā anestēzijā caur artēriju cirkšņā vai plaukstas locītavā. Pēc tam komanda ievada šķidro līdzekli, līdz tas aizpilda fistulas punktu un vēnas sākumu.

Operācijas laikā ķirurgs virs fistulas izveido nelielu kaula logu un pārgriež drenējošo vēnu pie cietā apvalka.

Vai DAVF embolizācija ir sāpīga?

Nē, jo to parasti veic vispārējā anestēzijā. Pēc tam dažiem cilvēkiem dažas dienas sāp galva vai punkcijas vieta.

POSMS 04

Atlabšana un novērošana

Daudzi pacienti pēc embolizācijas vienu nakti paliek novērošanā un nākamajā dienā dodas mājās. Savukārt pēc atklātas operācijas slimnīcā jāpavada dažas dienas ilgāk.

Kontroles angiogrāfija, parasti pēc dažiem mēnešiem, apstiprina, ka fistula joprojām ir aizvērta.

Vai troksnis ausī pēc ārstēšanas pāries?

Parasti jā. Kad fistula ir aizvērta, pulsējošais troksnis bieži izzūd dažu dienu laikā. Tomēr tas var atgriezties, ja daļa fistulas atveras no jauna, tāpēc pastāstiet par to ārstam.

Vai DAVF var atgriezties pēc ārstēšanas?

Var, galvenokārt pēc nepilnīgas aizvēršanas vai ja veidojas jauna fistula. Tāpēc kontroles angiogrāfija ir svarīga, un katram jaunam simptomam vajag pārbaudi.

Jūsu ķirurgs

Durālās fistulas ārstēšana Stambulā

Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak

Neiroķirurgs · smadzeņu asinsvadu ķirurģija

DAVF ārstēšanā viss ir saistīts ar vienu precīzu punktu: vietu, kur artērija ieplūst vēnā. Tāpēc drošāko ceļu nosaka detalizēta angiogrāfija. Pēc tam komanda šim punktam salīdzina embolizāciju un ķirurģisku atvienošanu.

Prof. Albayrak ir neiroķirurģijas profesors Stambulā un absolvējis Marmaras Universitātes Medicīnas fakultāti (1998). Neiroķirurģijas rezidentūru viņš pabeidza Stambulas Universitātē (2004), bet stažējās Helsinku Universitātē (2006-2007) un Hārvardas Medicīnas skolā, Brigham and Women's Hospital (2007-2008).

Viņam ir ECFMG un EANS sertifikāti. Konsultācija notiek angļu vai turku valodā, tāpēc par tulku vienojieties jau iepriekš. Operācija notiek vienā no Stambulas slimnīcām; kurā tieši, pateiks konsultācijā.

27+gadi

5 000+operāciju

64valstis

Dati no prof. Albayraka profesionālā profila, 2026. gada septembris.

Pieteikties vizītei

Jautājumi un atbildes

Bieži uzdotie jautājumi

Vai durālā arteriovenozā fistula ir bīstama?

Tas ir atkarīgs no asins aizplūdes. Fistulām bez atpakaļplūsmas smadzeņu vēnās risks ir ļoti zems. Taču fistulas ar atpakaļplūsmu var asiņot, īpaši pēc pirmās asiņošanas, tāpēc lielākajai daļai no tām vajag ārstēšanu.

Cik bieži sastopamas durālās arteriovenozās fistulas?

Tās ir retas un veido aptuveni 10-15 % no visām asinsvadu malformācijām galvaskausā. Lielākajai daļai pacientu diagnozi nosaka 50-60 gadu vecumā.

Vai DAVF ir pārmantojama?

Nē, ne tieši. Tomēr iedzimti asins recēšanas traucējumi palielina sinusa trombozes un līdz ar to arī DAVF iespējamību.

Kurš ārsts ārstē durālās arteriovenozās fistulas?

Parasti tā ir neirovaskulāra komanda: neiroķirurgs, intervences neiroradiologs un dažreiz radioķirurģijas speciālists. Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak Stambulā ārstē pacientus ar durālām fistulām.

Prof. Albayraka zinātniskās publikācijas

Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak ir šo recenzēto rakstu par smadzeņu asinsvadu mikroķirurģiju līdzautors. Saites ved uz PubMed (angļu valodā). Viņa profilā ir pilns 33 publikāciju saraksts.

Microneurosurgical management of middle cerebral artery bifurcation aneurysmsSurgical Neurology, 2007 · līdzautors
Microneurosurgical management of distal middle cerebral artery aneurysmsSurgical Neurology, 2007 · līdzautors
Co-existence of bilateral fetal type posterior cerebral artery and the bilateral giant internal carotid artery aneurysms in an ataxic patientEuropean Journal of Radiology, 2012 · līdzautors

Oficiāla informācija (daļa angļu valodā)

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Turcijas Republika: ceļošanas informācija.
Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs. Visa information for foreigners.
Nacionālais veselības dienests. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK).
UK Civil Aviation Authority. Surgical conditions: guidance for health professionals.

Šajā lapā ir vispārīga medicīniska informācija, un tā neaizstāj ārsta konsultāciju. Diagnozei un lēmumam par ārstēšanu vajadzīga jūsu ārsta klātienes apskate.

Pēdējoreiz atjaunināts: 2026. gada 3. oktobrī. Vietnes redaktors: prof. Dr. Serdara Baki Albayraka klīnika, [email protected].

Plānojiet DAVF ārstēšanu Stambulā

Piesakieties vizītei pie prof. Dr. Serdara Baki Albayraka. Klīnikas komanda palīdzēs ārvalstu pacientiem katrā vizītes posmā.