Arteriovenozā malformācija: simptomi, pakāpes un ārstēšana

Īsumā

Kas ir smadzeņu arteriovenozā malformācija?

Smadzeņu arteriovenozā malformācija (AVM) ir patoloģisku asinsvadu kamols. Tajā artērijas novada asinis tieši vēnās, bez kapilāriem starp tām. AVM nav audzējs vai vēzis, taču tā var izraisīt asiņošanu.

Parasti kapilāri palēnina asins plūsmu, pirms tā sasniedz vēnas. AVM gadījumā augsta spiediena arteriālās asinis nonāk tieši plānsienu vēnās. Laika gaitā šīs vēnas var izstiepties, un dažas galu galā plīst.

Smadzeņu AVM ir mazāk nekā vienam no 100 cilvēkiem, un lielākajai daļai tā ir kopš dzimšanas. Tomēr simptomi parasti parādās jauniem pieaugušajiem, visbiežāk 20-40 gadu vecumā.

Ilustrācija: smadzeņu nervu šūnas, kurām arteriovenozā malformācija var atņemt skābekli — Smadzeņu nervu šūnām vajag pastāvīgu ar skābekli bagātu asiņu pieplūdi. Blakus AVM asinis tām aizplūst garām tieši vēnās.

No kā sastāv AVM?

Katrai AVM ir vienas un tās pašas pamatdaļas. To izmērs un atrašanās vieta nosaka, cik riskanta būs ārstēšana.

Apgādājošās artērijasIevada kamolā augsta spiediena asinis
NidusPats kamols; tā izmērs nosaka pakāpi
Drenējošās vēnasAizvada asinis uz smadzeņu virsmu vai dziļumā
AneirismasIzspīlējumi uz apgādājošajām artērijām vai nidusā palielina asiņošanas risku
Tuvējās smadzenesVar saņemt par maz asiņu, tā sauktais „zagšanas“ efekts
VietaKustību, runas vai redzes zonas sauc par funkcionāli svarīgām

Sāciet ar to, ko pamanījāt

Kurš simptoms jūs atveda uz šo lapu?

Vispirms izvēlieties pārmaiņu, ko pamanījāt jūs vai jūsu tuvinieki. Katra saite izskaidro, kā AVM to var izraisīt.

01Pēkšņas galvassāpes vai asiņošana smadzenēsBiežākā pirmā pazīme, bieži ar vemšanu vai miegainību
02Krampju lēkmeOtra biežākā pirmā pazīme, bieži jauniem pieaugušajiem
03Atkārtotas galvassāpesDažreiz vienā vietā, dažreiz līdzīgas migrēnai
04Vājums, nejutīgums, redzes vai runas pārmaiņasLēni pieaugoši traucējumi spiediena vai vājas asinsapgādes dēļ
05Nejauši atklāta AVMNav simptomu, bet jāpieņem lēmums

Simptomi

Smadzeņu AVM simptomi

Daudzas AVM gadiem nerada simptomus. Ja simptomi parādās, divas biežākās pirmās pazīmes ir asiņošana un krampji.

Pirmā pazīme bieži parādās pēkšņi. Aptuveni puse pacientu par savu AVM uzzina asiņošanas dēļ. Citiem diagnozi atklāj krampji vai lēni pieaugoši simptomi.

Asiņošana smadzenēs

AVM asiņošana rada pēkšņas galvassāpes, bieži ar vemšanu, vājumu, apjukumu vai miegainību. Konkrētās pazīmes ir atkarīgas no tā, kur sakrājas asinis.

AVM asiņošana parasti ir mazāka nekā aneirismas plīsums. Tomēr katrai asiņošanai ir aptuveni 10-20 % nāves risks un līdzīgs paliekošas invaliditātes risks. Pēc pirmās asiņošanas atkārtotas asiņošanas risks gadā pieaug, īpaši pirmajā gadā.

Krampji

Krampji ir otra biežākā AVM pirmā pazīme. Piemēram, tie var sākties ar vienas rokas vai sejas raustīšanos vai izvērsties pilnā krampju lēkmē.

Pirmā krampju lēkme pieaugušajam vienmēr prasa MR. Ja krampji turpinās, neskatoties uz medikamentiem, plāns aizgūst principus no epilepsijas ķirurģijas. AVM izņemšana bieži uzlabo krampju kontroli.

Atkārtotas galvassāpes

Galvassāpes ar AVM ir ļoti dažādas. Dažas atgādina migrēnu, citas atkārtojas vienā un tajā pašā vietā.

Tomēr galvassāpes vienas pašas uz AVM norāda reti. Tāpēc ārsti meklē citas pazīmes, piemēram, krampjus vai šalkoņu galvā.

Vājums, nejutīgums, redzes vai runas pārmaiņas

AVM var atņemt asinis tuvējiem smadzeņu audiem vai spiest uz tiem. Tāpēc traucējumi attīstās lēni, mēnešu laikā:

vājums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē;
daļas redzes lauka zudums;
grūtības runāt vai saprast runu;
atmiņas vai koncentrēšanās traucējumi;
neveiklība un reibonis, ja AVM atrodas smadzenītēs vai smadzeņu stumbrā.

Šīs lēnās pārmaiņas pēc ārstēšanas var uzlaboties, īpaši ja komanda rīkojas agri.

Nejauši atklāta AVM

Arvien vairāk AVM atklāj izmeklējumos, kas veikti citu iemeslu dēļ. Pēdējās desmitgadēs to AVM daļa, ko atklāj pirms jebkādas asiņošanas, ir gandrīz dubultojusies.

AVM bez simptomiem prasa mierīgu, nevis steidzīgu lēmumu. Kāpēc tā, skaidro sadaļa par ARUBA pētījumu tālāk.

Kam veidojas smadzeņu AVM?

AVM vienlīdz bieži veidojas vīriešiem un sievietēm, un tās sastopamas visās etniskajās grupās. Lielākā daļa AVM ir sporādiskas, taču iedzimta hemorāģiskā telangiektāzija (HHT) palielina to iespējamību.

Vai grūtniecība var ietekmēt AVM?

Jā. Grūtniecības laikā pieaug asins tilpums un spiediens, tāpēc dažām sievietēm parādās jauni vai stiprāki simptomi. Grūtniecība var palielināt arī asiņošanas iespēju, tāpēc to vērts plānot kopā ar neiroķirurgu.

Jautājumi šajā posmā

Vai smadzeņu AVM tiek pārmantota?

Parasti nē. Lielākā daļa AVM rodas bez līdzīgiem gadījumiem ģimenē. Tomēr cilvēkiem ar HHT AVM ir biežāk, tāpēc ārsti viņus bieži izmeklē.

Vai AVM var izzust pati?

Gandrīz nekad. Spontāna noslēgšanās notiek tikai reti, tāpēc uz to nevar paļauties. Dažas AVM gadu gaitā pat lēnām palielinās.

Vai AVM var izraisīt atmiņas traucējumus vai personības pārmaiņas?

Var, galvenokārt pēc asiņošanas vai tad, ja AVM atņem asinis tuvējām smadzeņu zonām. Ārstēšana un rehabilitācija palīdz šīm pārmaiņām mazināties.

Neatlieciet

Kad vērsties pie ārsta

Lielākajai daļai galvassāpju ir citi cēloņi. Tomēr dažas pazīmes prasa ātru pārbaudi, bet dažas prasa neatliekamo palīdzību.

Piesakieties pie ārsta, ja pamanāt:

galvassāpes, kas atkārtojas vienā vietā;
šalkoņu galvā pulsa ritmā;
lēni pieaugošu vājumu, nejutīgumu vai redzes zudumu;
AVM vai HHT gadījumus ģimenē;
izmeklējumā atklātu AVM, arī bez simptomiem.

Nekavējoties zvaniet 113 vai 112, ja:

pēkšņi sākušās ļoti stipras galvassāpes;
ir pirmā krampju lēkme;
pēkšņi parādās vājums, nejutīgums vai zūd runa;
ir apjukums, ģībonis vai neparasta miegainība;
vemšanu pavada stīvs kakls.

Neatliekamā situācijā DT dažu minūšu laikā parāda asiņošanu. Pēc tam MR un katetra angiogrāfija parāda pašas AVM uzbūvi. Ja asiņošanu radīja artērijas izspīlējums, lasiet par smadzeņu aneirismu.

Pakāpes

Spetzlera-Martina skala: kā ķirurgi vērtē AVM

Pirms ārstēšanas izvēles ķirurgi novērtē katras AVM pakāpi. Spetzlera-Martina skala saskaita punktus par trim pazīmēm, tāpēc lielāka summa nozīmē lielāku operācijas risku.

Nidusa izmērs: līdz 3 cm = 1 punkts, 3-6 cm = 2 punkti, virs 6 cm = 3 punkti;
Funkcionāli svarīga vieta: kustību, jušanas, runas vai redzes zonas, kā arī talāms, hipotalāms un smadzeņu stumbrs = 1 punkts;
Dziļā venozā drenāža: jebkura drenāža dziļajās vēnās = 1 punkts.

Pakāpe	Ko tā parasti nozīmē	Tipiskā taktika
I-II pakāpe (1-2 punkti)	Maza, bieži tuvu virsmai un tālu no kritiskām zonām	Operācija bieži izārstē ar nelielu risku; mazām, dziļām AVM der radioķirurģija
III pakāpe (3 punkti)	Jaukta grupa: maza, bet dziļa, vai liela, bet virspusēja	Individuāls plāns, bieži apvienojot embolizāciju, operāciju vai radioķirurģiju
IV-V pakāpe (4-5 punkti)	Liela, dziļa vai kritiskā smadzeņu zonā	Operācijas risks ir augsts; komandas bieži novēro, ja vien asiņošana neatkārtojas vai traucējumi nepieaug
VI pakāpe	Uzskata par neoperējamu	Novērošana; ārstēšana tikai konkrētu problēmu gadījumā

Daudzas komandas izmanto arī Lawtona-Younga papildu skalu. Jaunāks vecums, iepriekšēja asiņošana un kompakts nidus arī samazina operācijas risku.

Kas ir 3. pakāpes AVM?

Spetzlera-Martina III pakāpes AVM iegūst 3 punktus. Tomēr tā var būt maza un dziļa vai liela un virspusēja, tāpēc risks ļoti atšķiras. Tāpēc katrai III pakāpes AVM komanda veido individuālu plānu.

Ārstēšanas iespējas

Smadzeņu AVM ārstēšana: operācija, embolizācija, radioķirurģija vai novērošana?

Ārstēšanas mērķis ir izņemt vai noslēgt visu nidusu. Daļēji ārstēta AVM joprojām var asiņot. Tāpēc katrai AVM komanda izvēlas vienu metodi vai pakāpenisku kombināciju.

Iespēja	Kā tā darbojas	Kad to izvēlas	Aizsardzība pret asiņošanu	Galvenais kompromiss
Mikroķirurģiska izņemšana	Caur kraniotomiju ķirurgs noslēdz apgādājošās artērijas, izņem nidusu un drenējošo vēnu pārtrauc pēdējo	I-II pakāpes un atsevišķām III pakāpes AVM; AVM ar lielu asins recekli	Tūlītēja, kad angiogrāfija apstiprina pilnīgu izņemšanu	Atvērta operācija; risks pieaug līdz ar pakāpi un vietu
Endovaskulāra embolizācija	Katetrs ievada līmei līdzīgu šķidrumu, kas noslēdz apgādājošās artērijas un nidusa daļas	Galvenokārt pirms operācijas vai radioķirurģijas; viena pati tikai dažām mazām AVM	Tikai tad, ja AVM noslēdzas pilnībā	Insulta vai asiņošanas risks; daļēja embolizācija viena pati neaizsargā
Stereotaktiskā radioķirurģija	Fokusēts starojums lēnām sabiezina asinsvadu sienas, līdz nidus noslēdzas	Mazām AVM, parasti līdz aptuveni 3 cm, dziļi vai kritiskās zonās	Vēlīna: noslēgšanās ilgst 1-3 gadus, un līdz tam asiņošanas risks saglabājas	Starojuma izraisītas pārmaiņas tuvējās smadzenēs; lielām AVM mazāk efektīva
Novērošana (medikamentoza ārstēšana)	Pretkrampju medikamenti, asinsspiediena kontrole un regulāri izmeklējumi	Daudzām neplīsušām AVM, īpaši augstas pakāpes AVM vai vecākiem pacientiem	Nav; dabiskais risks saglabājas	Asiņošanas risks katru gadu visu mūžu

Pēc asiņošanas komanda dažreiz vispirms izņem lielu asins recekli, bet AVM ārstē pēc dažām nedēļām. Citos gadījumos ķirurgs recekli un AVM izņem vienlaikus.

Vai smadzeņu AVM var izārstēt?

Jā, ja izzūd viss nidus. Pilnīga ķirurģiska izņemšana AVM izārstē uzreiz, bet radioķirurģija mazas AVM var izārstēt 1-3 gadu laikā. Izārstēšanu galīgi apstiprina angiogrāfija.

Neplīsušas AVM

Ārstēt vai novērot neplīsušu AVM? Ko parādīja ARUBA

AVM, kas nekad nav asiņojusi, vienkāršas atbildes nav. ARUBA, vienīgais randomizētais pētījums, deva priekšroku novērošanai, taču tā ierobežojumi diskusiju atstāj atvērtu.

ARUBA salīdzināja tikai medikamentozu ārstēšanu ar medikamentozu ārstēšanu kopā ar operāciju, embolizāciju vai radioķirurģiju. Pēc aptuveni 33 mēnešiem insults vai nāve bija 10,1 % medikamentu grupā, bet 30,7 % ārstēšanas grupā. Ilgākā novērošanā atšķirība saglabājās līdzīga.

Tomēr novērošana aptvēra tikai dažus gadus no riska, kas ilgst visu mūžu. Turklāt lielākajai daļai ārstēto pacientu veica embolizāciju vai radioķirurģiju, nevis operāciju.

Piemēram, apkopotie dati rāda, ka neplīsusi AVM asiņo ar aptuveni 2,2 % risku gadā. Pie šāda nemainīga riska asiņošanas iespēja 20 gados sasniedz aptuveni vienu no trim.

Kā lēmumu pieņem praksē

Tāpēc daudzi centri augstas pakāpes neplīsušas AVM novēro. Taču mazām, zemas pakāpes AVM jauniem pacientiem tie joprojām piedāvā operāciju. Lēmumā vērtē:

jūsu vecumu un riska gadus, kas vēl priekšā;
AVM pakāpi un atrašanās vietu;
augsta riska pazīmes: dziļu atrašanās vietu, tikai dziļo venozo drenāžu vai aneirismu uz apgādājošās artērijas;
jūsu pašu vērtības: procedūras risks šodien pret risku visa mūža garumā.

Salīdzinājums

AVM, aneirisma, kavernoma vai fistula: kāda ir atšķirība?

Šīs četras asinsvadu slimības bieži jauc, taču tās uzvedas ļoti atšķirīgi. Tāpēc veids nosaka gan risku, gan ārstēšanu.

Slimība	Kas tā ir	Asins plūsma	Tipiskā pirmā pazīme	Galvenā ārstēšana
Smadzeņu AVM	Artēriju un vēnu kamols bez kapilāriem	Ātra, augsts spiediens	Asiņošana vai krampji jaunam pieaugušajam	Operācija, embolizācija, radioķirurģija vai novērošana
Smadzeņu aneirisma	Vienas artērijas sienas izspīlējums	Arteriāls spiediens maisiņā	Pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes, ja tā plīst	Klipēšana, embolizācija, plūsmas novirzītājs vai novērošana
Kavernoma	Mazu, caurlaidīgu, ar asinīm pildītu dobumu kopums	Ļoti lēna, zems spiediens	Krampji vai neliela asiņošana	Novērošana vai operācija; radioķirurģija tikai atsevišķos gadījumos
Durālā arteriovenozā fistula	Tiešs artērijas un vēnas savienojums smadzeņu apvalkā	Ātra, vēnā vai venozajā sinusā	Pulsējoša šalkoņa ausīs, acu simptomi vai asiņošana	Embolizācija, ķirurģiska atvienošana vai radioķirurģija

Kopumā AVM izceļas ar to, ka tai ir nidus smadzeņu iekšienē un caur to plūst ātra asins plūsma.

Ceļojums

Ceļojums uz Stambulu no Latvijas

Neplīsušas AVM ārstēšanu parasti plāno iepriekš, tāpēc braucienu var sagatavot bez steigas. Asiņošanas gadījumā turpretī vajag palīdzību tuvākajā slimnīcā, nevis lidojumu.

No Rīgas uz Stambulu ir tiešie reisi, un lidojums ilgst aptuveni trīs stundas. Pēc smadzeņu operācijas aviācijas medicīnas vadlīnijas iesaka nelidot aptuveni 7 dienas. Lidošanas dienu nosaka ķirurgs pēc kontroles apskates.

Pirms aizbraukšanas palūdziet izrakstu (epikrīzi) un attēlu kopijas. Kontroles MR un angiogrāfiju pēc tam plānojiet kopā ar savu neirologu Latvijā.

Vīzu noteikumus pārbaudiet Turcijas Ārlietu ministrijas vietnē. EVAK Turcijā nav derīga, tāpēc sazinieties ar savu apdrošinātāju. Sīkāk to apraksta ceļvedis par smadzeņu operāciju Turcijā.

Jūsu ārstēšanas ceļš

No diagnozes līdz atlabšanai

Ārstēšana notiek četros posmos. Katrs posms atbild uz vienu jautājumu: no tā, kā izskatās AVM, līdz tam, kā jūs atlabstat.

01 Diagnoze
02 Plāns
03 Ārstēšana
04 Atlabšana

POSMS 01

Diagnoze: AVM kartēšana

Vispirms DT vai MR parāda AVM un asiņošanu, ja tāda ir. Pēc tam katetra angiogrāfija (DSA) parāda katru apgādājošo artēriju un drenējošo vēnu, tāpēc tā joprojām ir zelta standarts.

MR parāda nidusu, vecu asiņošanu un apkārtējās smadzenes.
Funkcionālā MR un traktogrāfija atrod kustību un runas zonas AVM tuvumā.
Katetra angiogrāfija parāda plūsmu, venozo drenāžu un aneirismas uz apgādājošajām artērijām.

Vai AVM var diagnosticēt tikai ar MR?

MR parasti AVM parāda skaidri. Tomēr ārstēšanas plānam vajag katetra angiogrāfiju, jo tikai tā detalizēti parāda plūsmas raksturu.

POSMS 02

Plāns: drošākā ceļa izvēle

Pēc tam komanda nosaka AVM pakāpi un salīdzina tās dabisko risku ar katras ārstēšanas risku. Lielākām AVM plāns var apvienot vairākus soļus, piemēram, embolizāciju pirms operācijas.

Šim lēmumam vajag komandu, kas var piedāvāt operāciju, embolizāciju un radioķirurģiju. Citādi izvēli var noteikt pieejamais instruments, nevis pati AVM.

POSMS 03

Ārstēšana: nidusa izņemšana vai noslēgšana

Operācijas laikā ķirurgs strādā ar mikroskopu un neironavigāciju. Svarīga ir secība: vispirms noslēdz apgādājošās artērijas, tad izņem nidusu, bet drenējošo vēnu pārtrauc pēdējo.

Angiogrāfija operācijas laikā vai pēc tās apstiprina, ka no nidusa nekas nav palicis. Radioķirurģijā komanda nidusu apstaro vienā seansā, bieži bez nakšņošanas slimnīcā.

Operācija notiek vienā no Stambulas slimnīcām; kurā tieši, pateiks konsultācijā.

Vai AVM operācija ir bīstama?

Tai ir reāli riski, galvenokārt asiņošana un jauns vājums vai runas traucējumi. Risks galvenokārt ir atkarīgs no pakāpes, tāpēc zemas pakāpes AVM risks ir daudz mazāks nekā augstas pakāpes.

POSMS 04

Atlabšana un kontroles

Prof. Albayraka praksē pēc plānveida smadzeņu operācijas pacienti 1-2 dienas pavada intensīvajā terapijā. Pēc tam seko 3-6 dienas nodaļā līdz izrakstīšanai.

Pretkrampju medikamenti: daudzi pacienti tos turpina lietot kādu laiku, un pārtraukšanas laiku nosaka neirologs.
Kontrole pēc operācijas: angiogrāfija apstiprina izārstēšanu, pirms šo nodaļu var noslēgt.
Kontrole pēc radioķirurģijas: MR izmeklējumi turpinās, līdz angiogrāfija parāda pilnīgu noslēgšanos.

Cik ilgi ilgst atlabšana pēc AVM operācijas?

Daudzi pēc plānveida operācijas dažu nedēļu laikā atgriežas vieglā ikdienas dzīvē. Tomēr atlabšana pēc lielas asiņošanas ilgst mēnešus un bieži prasa rehabilitāciju.

Kas notiek pēc AVM radioķirurģijas?

AVM lēnām noslēdzas 1-3 gadu laikā. Līdz tam asiņošanas risks saglabājas, tāpēc regulāri jāveic MR. Pilnīgu noslēgšanos galīgi apstiprina angiogrāfija.

Jūsu ķirurgs

Arteriovenozās malformācijas speciālists Stambulā

Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak

Neiroķirurgs · cerebrovaskulārā ķirurģija

AVM operācija prasa pacietību un kārtību. Ķirurgs vispirms noslēdz apgādājošās artērijas un drenējošo vēnu pēdējo, lai asinis nekad nepaliktu iesprostotas zem spiediena. Tikpat svarīgi ir izlemt, kuram pacientam operācija nav vajadzīga.

Prof. Albayrak absolvēja Marmaras Universitātes Medicīnas fakultāti 1998. gadā, bet neiroķirurģijas rezidentūru pabeidza Stambulas Universitātē 2004. gadā. Pēc tam viņš stažējās Helsinku Universitātē (2006-2007) un Hārvardas Medicīnas skolā, Brigham and Women's Hospital (2007-2008).

Viņam ir ECFMG un EANS sertifikāti. Pacientus viņš pieņem klīnikā Terrace Fulya Center, Hakkı Yeten Cad. No: 11, D:13, Teşvikiye, Şişli. Konsultācija notiek angļu vai turku valodā, tāpēc par tulku vienojieties jau iepriekš.

27+gadi

5 000+operāciju

64valstis

33publikācijas

Dati no prof. Albayraka profesionālā profila, 2026. gada septembris. Pilns publikāciju saraksts.

Pieteikties vizītei

Jautājumi un atbildes

Bieži uzdotie jautājumi

Cik bīstama ir smadzeņu AVM?

Vidēji neplīsusi AVM asiņo ar aptuveni 2 % risku gadā. Pēc pirmās asiņošanas šis risks aptuveni dubultojas. Katrai asiņošanai ir arī 10-20 % nāves risks.

Kāda ir dzīves ilguma prognoze ar smadzeņu AVM?

Pēc pilnīgas izņemšanas vai noslēgšanas lielākā daļa cilvēku var cerēt uz normālu dzīves ilgumu. Bez ārstēšanas prognoze ir atkarīga no ikgadējā asiņošanas riska un tā, kā katra asiņošana ietekmē smadzenes.

Vai bērniem var būt smadzeņu AVM?

Jā, un bieži pirmā pazīme ir asiņošana. Bērniem priekšā ir daudz riska gadu, tāpēc komandas bieži dod priekšroku ārstēšanai. Bērnus novēro ilgāk, jo pēc operācijas jaunā vecumā AVM var atkārtoties; skatiet lapu bērnu neiroķirurģija.

Kurš ārsts ārstē smadzeņu AVM?

Parasti ārstēšanu vada cerebrovaskulārais neiroķirurgs kopā ar intervences neiroradiologu un radioķirurģijas komandu. Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak ir neiroķirurgs Stambulā, kura praksē ir arī smadzeņu AVM operācijas.

Prof. Albayraka zinātniskās publikācijas

Recenzēti raksti par cerebrovaskulāro mikroķirurģiju, kuru autors vai līdzautors ir prof. Dr. Serdar Baki Albayrak. Saites ved uz PubMed (angļu valodā). Viņa profilā ir pilns 33 publikāciju saraksts.

Microsurgical management of pineal region lesions: personal experience with 119 patientsSurgical Neurology, 2008 · līdzautors
Microneurosurgical management of middle cerebral artery bifurcation aneurysmsSurgical Neurology, 2007 · līdzautors
Microneurosurgical management of proximal middle cerebral artery aneurysmsSurgical Neurology, 2007 · līdzautors

Oficiāla informācija (daļa angļu valodā)

National Institute of Neurological Disorders and Stroke. Arteriovenous Malformations (AVMs).
UK Civil Aviation Authority. Surgical conditions: guidance for health professionals.
Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs. Visa information for foreigners.
Nacionālais veselības dienests. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK).

Šajā lapā ir vispārīga medicīniska informācija, un tā neaizstāj ārsta konsultāciju. Diagnozei un lēmumam par ārstēšanu vajadzīga jūsu ārsta apskate.

Pēdējoreiz atjaunināts: 2026. gada 3. oktobrī. Vietnes redaktors: prof. Dr. Serdara Baki Albayraka klīnika, [email protected].

Plānojiet AVM ārstēšanu Stambulā

Piesakieties vizītei pie prof. Dr. Serdara Baki Albayraka. Klīnikas komanda palīdzēs ārvalstu pacientiem katrā vizītes posmā.

Pieteikties vizītei

Tālrunis un WhatsApp: +90 532 308 9772