Frontālās daivas audzējs: simptomi, diagnostika, operācija

Īsumā

Kas ir frontālās daivas audzējs?

Frontālās daivas audzējs ir patoloģisks veidojums smadzeņu priekšējā daļā, tieši aiz pieres. Atkarībā no veida tas var būt labdabīgs vai ļaundabīgs.

Frontālā jeb pieres daiva atbild par plānošanu, spriestspēju, personību un apzinātām kustībām. Lielākajai daļai cilvēku kreisā pieres daiva veido arī runu. Tāpēc audzējs šajā vietā maina to, kā cilvēks domā, uzvedas un kustas.

Šīs pārmaiņas bieži sākas lēni, un tuvinieki tās pamana agrāk nekā pats pacients. Pēc tam diagnozi apstiprina MR. Lielākajai daļai frontālās daivas audzēju galvenā ārstēšanas metode ir operācija.

Ilustrācija: smadzeņu audzējs spiež uz apkārtējiem smadzeņu audiem — Augot audzējs spiež uz blakus esošajām smadzeņu daļām. Pieres daivā šis spiediens galvenokārt maina uzvedību, plānošanu un kustības.

Par ko atbild pieres daiva?

Pieres daivas ir lielākās galvas smadzeņu daivas. Tāpēc tās vienlaikus atbild par daudzām funkcijām, un audzējs var traucēt vairākas no tām.

Plānošana un lēmumiDarbu organizēšana, problēmu risināšana, riska novērtēšana
PersonībaUzvedība sabiedrībā, paškontrole un motivācija
Uzmanība un atmiņaKoncentrēšanās un īstermiņa darba atmiņa
KustībasKustību garoza vada ķermeņa pretējo pusi
RunaBrokas centrs, parasti kreisajā pusē, veido vārdus
Urinēšanas kontroleDaivas iekšējā virsma palīdz kontrolēt urinēšanu

Sāciet ar to, ko pamanījāt

Kurš simptoms jūs atveda uz šo lapu?

Vispirms izvēlieties pārmaiņu, ko pamanījāt jūs vai jūsu tuvinieki. Pēc tam saite izskaidros, kāpēc to var izraisīt frontālās daivas audzējs.

01Rakstura vai uzvedības pārmaiņasApātija, aizkaitināmība, nepārdomāti lēmumi vai atturības zudums
02Pirmā krampju lēkme pieaugušā vecumāVienas ķermeņa puses raustīšanās vai pēkšņs samaņas zudums
03Grūti plānot vai koncentrētiesZūd darba pavediens, domāšana palēninās, parādās aizmāršība
04Vājums vai runas traucējumiVāja roka vai kāja vienā pusē, grūti atrast vai izrunāt vārdus
05Rīta galvassāpes vai vemšanaPaaugstināta spiediena pazīmes galvaskausa iekšpusē

Simptomi

Frontālās daivas audzēja simptomi

Simptomi ir atkarīgi no audzēja izmēra, augšanas ātruma un precīzas atrašanās vietas. Tomēr lielākajai daļai pacientu ir pazīmes no vienas vai vairākām grupām zemāk.

Pirmās pazīmes bieži ir smalkas. Piemēram, tuvinieki pamana apātiju, aizkaitināmību vai darba spēju kritumu ilgi pirms galvassāpēm. Citiem pacientiem pirmā pazīme ir pēkšņa krampju lēkme.

Raksturs un uzvedība

Pieres daiva vispirms veido raksturu un paškontroli. Tāpēc audzēja dēļ cilvēks tuviniekiem var šķist „cits”.

apātija un motivācijas zudums, ko bieži sajauc ar depresiju;
aizkaitināmība, garastāvokļa svārstības vai nepiemērotas piezīmes;
nepārdomāti lēmumi, piemēram, naudas vai drošības jautājumos;
mazāka paškritika: pacients pārmaiņas var nepamanīt.

Krampju lēkmes

Lēkmes bieži ir pirmā pazīme, īpaši lēni augošu gliomu gadījumā. Turklāt pieres daivas lēkmes parasti ir īsas. Piemēram, tās sākas ar rokas vai sejas raustīšanos vai ar dīvainām kustībām miegā.

Tāpēc pirmā krampju lēkme pieaugušajam vienmēr prasa galvas smadzeņu MR.

Domāšana un koncentrēšanās

grūti plānot, organizēt darbus vai tos pabeigt;
domāšana palēninās, uzmanība ātri izklīst;
cieš darba atmiņa.

Kustības un runa

Pieres daivas aizmugurējā daļa vada ķermeņa pretējās puses kustības. Tāpēc labās puses audzējs vājina kreiso roku vai kāju.

Brokas centrs, parasti kreisajā pieres daivā, veido runu. Audzējs šajā vietā padara runu saraustītu un traucē atrast vārdus, taču runas saprašana saglabājas.

Paaugstināts spiediens un citas pazīmes

galvassāpes, kas ir stiprākas no rīta vai guļus;
slikta dūša un vemšana;
ožas zudums, raksturīgs audzējiem zem pieres daivām;
urīna nesaturēšana dažu lielu vai viduslīnijas audzēju gadījumā;
neskaidra redze redzes nerva tūskas dēļ.

Labā vai kreisā pieres daiva: vai tam ir nozīme?

Jā, puse maina simptomu ainu. Kreisās pieres daivas audzējs biežāk traucē runu un vājina ķermeņa labo pusi. Savukārt labās pieres daivas audzējs biežāk maina uzvedību un uzmanību un vājina kreiso pusi.

Kā attīstās simptomi?

Lēni augoši audzēji maina uzvedību pakāpeniski, mēnešu vai gadu laikā.
Strauji augoši audzēji var izraisīt vājumu vai apjukumu dažu nedēļu laikā.
Vēlīnās pazīmes ir rīta galvassāpes, vemšana un miegainība paaugstināta spiediena dēļ.

Jautājumi šajā posmā

Kādas ir frontālās daivas audzēja pirmās pazīmes?

Parasti tās ir nelielas rakstura, motivācijas vai koncentrēšanās pārmaiņas. Dažiem cilvēkiem pirmā krampju lēkme parādās agrāk par jebkuru citu pazīmi.

Vai frontālās daivas audzējs var radīt depresijai līdzīgus simptomus?

Jā, apātija, zema motivācija un noslēgšanās ir bieža parādība. Tomēr to cēlonis ir spiediens uz smadzeņu audiem, nevis tikai garastāvokļa traucējumi. Jauni simptomi pēc 40 gadu vecuma vai simptomi kopā ar galvassāpēm vai lēkmēm prasa MR.

Vai frontālās daivas audzējs var gadiem palikt nepamanīts?

Jā. Pieres daiva ir liela, un lēni augoši audzēji, piemēram, meningiomas vai zemas pakāpes gliomas, paspēj izaugt lieli, pirms rada skaidrus simptomus.

Neatlieciet

Kad vērsties pie ārsta

Lielākajai daļai galvassāpju un garastāvokļa svārstību ir citi cēloņi. Tomēr dažas pazīmju kombinācijas prasa ātru neirologa pārbaudi.

Piesakieties pie ārsta, ja pamanāt:

rakstura pārmaiņas, uz kurām tuvinieki pastāvīgi norāda;
jaunas galvassāpes, kas nedēļām pastiprinās;
augošas grūtības ar plānošanu vai koncentrēšanos darbā;
jaunu ožas zudumu bez saaukstēšanās.

Nekavējoties zvaniet 113 vai 112, ja:

ir bijusi pirmā krampju lēkme;
pēkšņi sākušās stipras galvassāpes;
vājums vai runas traucējumi parādās vai strauji pieaug;
parādās apjukums vai neparasta miegainība.

Vairumā gadījumu galvas smadzeņu MR ātri atbild uz šiem jautājumiem. Ja tā parāda audzēju, nākamais solis ir konsultācija pie neiroķirurga, kas ārstē smadzeņu audzējus. Savas pazīmes varat salīdzināt arī ar citiem smadzeņu audzēja simptomiem.

Audzēju veidi

Frontālās daivas audzēju veidi

Pieres daivā aug vai uz to spiež vairāku veidu audzēji. Tieši audzēja veids nosaka ārstēšanu un prognozi.

Audzēja veids	Raksturs	Tipiskā ārstēšana
Zemas pakāpes glioma (astrocitoma, oligodendroglioma)	Aug lēni, bieži izpaužas ar lēkmēm. Oligodendroglioma visbiežāk rodas tieši pieres daivā.	Maksimāli droša izņemšana, tad novērošana vai ārstēšana pēc molekulārās analīzes rezultātiem
Augstas pakāpes glioma (arī glioblastoma)	Ļaundabīga, aug ātri; simptomi pieaug dažu nedēļu laikā	Operācija, pēc tam staru terapija un ķīmijterapija
Meningioma (konveksitāles, falksa, ožas rievas)	Parasti labdabīga; aug no smadzeņu apvalkiem un spiež uz daivu	Operācija; ja audzējs ir mazs, novērošana vai radioķirurģija
Smadzeņu metastāze	Vēzis, kas izplatījies no cita orgāna, piemēram, plaušām vai krūts	Operācija, radioķirurģija vai abas kopā ar onkologa aprūpi

Detalizēti ceļveži: meningioma un smadzeņu metastāzes.

Vai frontālās daivas audzējs vienmēr ir vēzis?

Nē. Meningiomas un daudzi zemas pakāpes audzēji parastā nozīmē nav vēzis. Tomēr arī labdabīgs audzējs augot var bojāt smadzenes, tāpēc tam vajag pieredzējuša speciālista aprūpi.

Cēloņi

Kāpēc rodas frontālās daivas audzējs?

Lielākajā daļā gadījumu ārsti neatrod vienu cēloni. Visticamāk, audzēja augšanu izraisa vairāku ģenētisku pārmaiņu kopums smadzeņu šūnās.

Tomēr ir zināmi daži riska faktori:

agrāka galvas apstarošana, piemēram, ārstējot vēzi bērnībā;
iedzimti sindromi, piemēram, 1. un 2. tipa neirofibromatoze vai Li-Fraumeni sindroms;
vecums un dzimums: gliomas biežāk ir pieaugušajiem, bet meningiomas biežāk sievietēm;
vēzis citā orgānā, kas var izplatīties uz smadzenēm kā metastāze.

Svarīgi zināt, ka stress neizraisa frontālās daivas audzēju, tāpat kā neviena pacienta rīcība. Turklāt lielākajai daļai cilvēku ar šiem riska faktoriem smadzeņu audzējs tā arī neattīstās.

Salīdzinājums

Ar ko frontālās daivas audzēja simptomi atšķiras no citiem smadzeņu audzējiem

Katra smadzeņu daļa veic savu darbu. Tāpēc audzēja atrašanās vieta paredz simptomus labāk nekā tā veids.

Atrašanās vieta	Galvenā funkcija	Tipiskie audzēja simptomi
Pieres daiva	Personība, plānošana, kustības, runa	Uzvedības pārmaiņas, lēkmes, vājums vienā pusē, saraustīta runa
Deniņu daiva	Atmiņa, dzirde, runas saprašana	Lēkmes ar dīvainām smaržām vai déjà vu, atmiņas traucējumi, grūtības saprast runu
Paura daiva	Tauste, ķermeņa stāvokļa sajūta, telpiskās prasmes	Nejutīgums, neveiklība, grūtības lasīt, rakstīt vai orientēties
Pakauša daiva	Redze	Redzes lauka daļas zudums, gaismas zibšņi
Smadzenītes	Līdzsvars un koordinācija	Nestabila gaita, neveiklas rokas, galvassāpes ar vemšanu

Citiem vārdiem, frontālās daivas audzējs izceļas ar to, ka vispirms maina cilvēka personību un tikai pēc tam to, ko viņš redz vai jūt.

Jūsu ārstēšanas ceļš

No diagnozes līdz atlabšanai

Ārstēšana notiek četros posmos. Katrs posms atbild uz vienu jautājumu: kāds ir audzējs, kur tas atrodas, kā to droši izņemt un kas būs tālāk.

01 Diagnoze
02 Plānošana
03 Operācija
04 Atlabšana

POSMS 01

Diagnoze: kāds ir audzējs?

Diagnostika sākas ar neiroloģisku apskati. Pēc tam MR ar kontrastvielu parāda audzēja izmēru, vietu un tūsku ap to.

MR vai DT: datortomogrāfija ir ātra, noder neatliekamā situācijā un labi parāda asiņošanu un kaulu. Tomēr MR daudz detalizētāk parāda smadzeņu audus, tāpēc pēc tās nosaka diagnozi un plāno ārstēšanu.
Perfūzijas MR un MR spektroskopija palīdz novērtēt, cik agresīvs ir audzējs.
Histoloģija pēc operācijas dod galīgo diagnozi, arī molekulāros marķierus IDH un 1p/19q.

Vai ar DT pietiek, lai diagnosticētu frontālās daivas audzēju?

DT var parādīt veidojumu. Tomēr ārstēšanas plānošanai vajag MR ar kontrastvielu, jo tā daudz detalizētāk parāda audzēju un blakus esošās smadzeņu struktūras.

POSMS 02

Plānošana: kur atrodas svarīgās zonas?

Pirms operācijas komanda nosaka smadzeņu daļas, kas vada runu un kustības. Piemēram, funkcionālā MR parāda aktīvās zonas, bet traktogrāfija (DTI) attēlo nervu ceļus ap audzēju.

Šī karte nosaka drošāko ceļu līdz audzējam un to, cik daudz ķirurgs var izņemt bez jauniem traucējumiem. Turklāt sarežģītus gadījumus kopā apspriež neiroķirurgu, onkologu un radiologu konsilijs.

POSMS 03

Operācija: maksimāli droša izņemšana

Ķirurgs cenšas izņemt pēc iespējas vairāk audzēja un vienlaikus saglabāt smadzeņu funkcijas. Gliomu gadījumā pētījumi saista pilnīgāku izņemšanu ar ilgāku dzīvildzi. Tāpēc ķirurgi izmanto vairākus instrumentus:

Neironavigācija vada ķirurgu līdz audzējam, līdzīgi kā GPS.
Intraoperatīvs neiromonitorings brīdina komandu, kad tuvumā ir kustību ceļš.
Operācija nomodā ļauj pacientam runāt operācijas laikā, ja audzējs atrodas blakus runas centram.
Fluorescences vadība palīdz saskatīt daļu ļaundabīga audzēja audu: īpašā gaismā tie spīd.

Vai smadzeņu operācija nomodā sāp?

Nē. Vietējā anestēzija atsāpina galvas ādu, bet pašas smadzenes sāpes nejūt. Pacients guļ, kamēr ķirurgs atver un aizver piekļuvi, un ir nomodā tikai kartēšanas laikā.

POSMS 04

Atlabšana un turpmākā ārstēšana

Pēc pieres daivas operācijas lielākā daļa pacientu pavada slimnīcā dažas dienas. Daudzi atgriežas pie vieglām ikdienas darbībām dažu nedēļu laikā. Dažiem vajag arī ārstniecisko vingrošanu vai nodarbības ar logopēdu.

Pēc tam histoloģija nosaka, vai vajag turpmāku ārstēšanu:

Staru terapija iedarbojas uz atlikušajām audzēja šūnām, parasti ikdienas seansos vairāku nedēļu garumā. Maziem audzējiem vai metastāzēm dažreiz pietiek ar vienu mērķētu radioķirurģijas seansu.
Ķīmijterapija, bieži tabletēs, ir daudzu gliomu standarta ārstēšanas daļa.
Kontroles MR pēc tam regulāri seko rezultātam.

Staru terapiju un ķīmijterapiju bieži var saņemt Latvijā, savā onkoloģijas centrā. Tāpēc ķirurgs sagatavo izrakstu un ieteikumus jūsu ārstiem.

Vai pēc operācijas raksturs kļūst tāds kā agrāk?

Bieži stāvoklis uzlabojas, kad operācija mazina spiedienu uz smadzenēm. Tomēr atlabšana norit dažādi. Dažas pārmaiņas izlīdzinās mēnešu laikā, un rehabilitācija palīdz gan pacientam, gan ģimenei.

Kad pēc operācijas drīkst lidot mājās?

To izlemj ķirurgs pēc kontroles apskates. Parasti pacienti lido mājās, kad brūce labi dzīst un stāvoklis ir stabils. Starptautiskās aviācijas vadlīnijas pēc smadzeņu operācijas iesaka nogaidīt aptuveni 7 dienas.

Ceļojums

Ceļojums uz Stambulu no Latvijas

No Rīgas uz Stambulu ir tiešie reisi, un lidojums ilgst aptuveni trīs stundas. Tomēr atpakaļceļa biļeti pērciet elastīgu, jo lidojuma dienu nosaka ķirurgs.

Aprūpe Latvijā. Pēc atgriešanās jūs novēro ģimenes ārsts vai neirologs. Tāpēc pirms izrakstīšanās palūdziet izrakstu (epikrīzi) un MR attēlu kopijas.
Vīza. Pirms brauciena pārbaudiet vīzu noteikumus Turcijas Ārlietu ministrijas vietnē.
Apdrošināšana. EVAK Turcijā nav derīga, jo Turcija nav ES vai EEZ valsts. Tāpēc sazinieties ar savu apdrošinātāju.

Vīzu, dokumentus un uzturēšanos sīkāk apraksta mūsu ceļvedis par smadzeņu operāciju Turcijā.

Jūsu ķirurgs

Frontālās daivas audzēja operācija Stambulā

Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak

Neiroķirurgs · smadzeņu audzēju un galvaskausa pamatnes ķirurģija

Pieres daivas operācija prasa līdzsvaru: izņemt audzēju un saglabāt pacienta personību, runu un kustības. Tāpēc rezultātu lielā mērā nosaka ķirurga pieredze un rūpīga plānošana.

Viņš ir neiroķirurģijas profesors Stambulā. Viņš absolvēja Marmaras Universitātes Medicīnas fakultāti (1998) un pabeidza neiroķirurģijas rezidentūru Stambulas Universitātē (2004). Klīniski stažējās Helsinku Universitātē (2006-2007) un Hārvardas Medicīnas skolā, Brigham and Women's Hospital (2007-2008).

Prof. Albayrakam ir ECFMG un EANS sertifikāti. Konsultācija notiek angļu vai turku valodā, tāpēc par tulku vienojieties jau iepriekš. Operācija notiek vienā no Stambulas slimnīcām; kurā tieši, pateiks konsultācijā.

27+gadi

5 000+operāciju

64valstis

33publikācijas

Dati no prof. Albayraka profesionālā profila, 2026. gada septembris.

Pieteikties vizītei

Jautājumi un atbildes

Bieži uzdotie jautājumi

Kas notiek, ja audzējs ir pieres daivā?

Augot audzējs spiež uz blakus esošajiem smadzeņu audiem. Šis spiediens izraisa iepriekš aprakstītās uzvedības, kustību vai runas pārmaiņas. Ja diagnoze un ārstēšana ir savlaicīga, daudzi pacienti atgriežas darbā un ģimenes dzīvē.

Cik ilgi var dzīvot pēc frontālās daivas audzēja operācijas?

Tas gandrīz pilnībā ir atkarīgs no audzēja veida un pakāpes. Daudzi pacienti ar meningiomu vai zemas pakāpes gliomu pēc ārstēšanas dzīvo ilgus gadus. Prognozi jūsu gadījumā ķirurgs izskaidro, kad ir zināma histoloģija.

Vai frontālās daivas audzēju var izņemt pilnībā?

Bieži jā. Meningiomas un daudzus zemas pakāpes audzējus ķirurgs nereti izņem pilnībā. Gliomas ieaug smadzeņu audos, tāpēc to gadījumā mērķis ir maksimāli droša izņemšana un pēc tam, ja vajag, cita ārstēšana.

Kurš ārsts ārstē frontālās daivas audzējus?

Ārstēšanu vada neiroķirurgs, kas specializējas smadzeņu audzējos. Kopā ar viņu strādā neiroonkologi un staru terapeiti. Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak Stambulā veic šādas operācijas.

Visu ārstēšanas metožu pārskats ir lapā smadzeņu audzēja ārstēšana Turcijā.

Prof. Albayraka zinātniskās publikācijas

Recenzēti zinātniski raksti un grāmatas nodaļa par smadzeņu audzēju ķirurģiju un pētniecību, kuru autors vai līdzautors ir prof. Dr. Serdar Baki Albayrak. Saites ved uz PubMed vai izdevēja lapu (angļu valodā). Pilns 33 publikāciju saraksts ir viņa profilā.

Intra-operative magnetic resonance imaging in neurosurgeryActa Neurochirurgica, 2004 · pirmais autors
The Origin of MeningiomasMeningiomas (Elsevier), 2010 · grāmatas nodaļa, pirmais autors
The effects of tibolone on the human primary glioblastoma multiforme cell culture and the rat C6 glioma modelNeurological Research, 2009 · līdzautors
Cerebral metastasis of small-cell lung carcinoma mimicking a supratentorial cystic astrocytomaThe American Journal of the Medical Sciences, 2011 · līdzautors

Oficiāla informācija (daļa angļu valodā)

National Cancer Institute. Adult Central Nervous System Tumors Treatment (PDQ), patient version.
National Institute of Neurological Disorders and Stroke. Brain and Spinal Cord Tumors.
NHS. Brain tumours.
UK Civil Aviation Authority. Surgical conditions.
Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs. Visa information for foreigners.
Nacionālais veselības dienests. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK).

Šajā lapā ir vispārīga medicīniska informācija, un tā neaizstāj ārsta konsultāciju. Diagnozei un lēmumam par ārstēšanu vajadzīga klātienes apskate pie jūsu ārsta.

Pēdējoreiz atjaunināts: 2026. gada 3. oktobrī. Vietnes redaktors: prof. Dr. Serdara Baki Albayraka klīnika, [email protected].

Plānojiet ārstēšanu Stambulā

Piesakieties vizītei pie prof. Dr. Serdara Baki Albayraka. Klīnikas komanda palīdz ārvalstu pacientiem katrā vizītes posmā.