Maksas tiešsaistes konsultācijas pieejamas pēc pieraksta. Lai pieteiktos, rakstiet mums Whatsapp.
Īsumā
Kas ir smadzeņu aneirisma?
Smadzeņu aneirisma ir izspīlējums vājā smadzeņu artērijas sienas vietā. Lielākā daļa aneirismu ir mazas un nekad nerada simptomus. Tomēr, ja aneirisma plīst, asinis izplūst telpā ap smadzenēm, un vajag neatliekamu palīdzību.
Šo asiņošanu sauc par subarahnoidālu asiņošanu, un tā ir viens no insulta veidiem. Kopumā aptuveni 3 no 100 pieaugušajiem ir neplīsusi aneirisma, parasti to nezinot. Bieži to atklāj nejauši, izmeklējumā galvassāpju vai reiboņa dēļ.
Lielākā daļa aneirismu, īpaši maisveida, atrodas uz Vilisa loka smadzeņu pamatnē. Tāpēc pēc diagnozes svarīgākais jautājums ir: vai to ārstēt, un kā?
Kādi ir smadzeņu aneirismu veidi?
Ārsti aneirismu raksturo pēc formas, cēloņa un izmēra. Katra pazīme maina plīsuma risku un piemērotāko ārstēšanas veidu. SSK-10 klasifikācijā neplīsušai smadzeņu aneirismai ir kods I67.1, bet plīsušas aneirismas asiņošanai I60.
- Maisveida („ogas“ veida)Apaļš maisiņš artērijas sazarojumā; biežākais veids
- VārpstveidaArtērija paplašinās visapkārt, bieži kopā ar aterosklerozi
- DisekcijasPlīsums ļauj asinīm sašķelt artērijas sienas slāņus
- MikotiskāInfekcija novājina artērijas sienu; reta
- IzmērsMaza līdz 11 mm, liela 11-25 mm, milzu virs 25 mm
- SkaitsAptuveni katram piektajam pacientam ir vairāk nekā viena aneirisma
Kas jūs atveda uz šo lapu?
Vispirms izvēlieties situāciju, kas vislabāk atbilst jūsējai. Katra saite ved uz lapas daļu, kas uz to atbild.
- 01Pēkšņas, ļoti stipras galvassāpesStiprākās galvassāpes mūžā, bieži ar vemšanu vai stīvu kaklu
- 02Nejauši atklāta aneirismaRedzama MR vai DT, kas veikta cita iemesla dēļ
- 03Sāpes acī, noslīdējis plakstiņš vai dubulta redzePazīmes, ka lielāka aneirisma spiež uz nervu
- 04Aneirisma ģimenēTuviem radiniekiem ir aneirisma vai policistiskā nieru slimība
- 05Ārstēšanas izvēleKlipēšana, embolizācija, plūsmas novirzītājs vai novērošana
- 06Tuvinieks pēc aneirismas plīsumaIntensīvā terapija, vazospazms, hidrocefālija un atlabšana
Smadzeņu aneirismas simptomi
Lielākā daļa aneirismu simptomus nerada, kamēr tās nesāk sūcināt asinis vai neplīst. Tomēr brīdinājuma pazīmes katrā situācijā atšķiras, tāpēc tālākās sadaļas seko iepriekšējam sarakstam.
Atšķirību nosaka ātrums. Plīsusi aneirisma rada galvassāpes, kas maksimumu sasniedz dažās sekundēs līdz minūtē. Neplīsusi aneirisma nerada neko vai lēnām spiež uz nervu.
Pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes: plīsums
Plīsusi aneirisma rada „pērkona spēriena“ galvassāpes, kas gandrīz uzreiz sasniedz maksimumu. Daudzi pacienti tās sauc par stiprākajām galvassāpēm mūžā, un tām seko citas pazīmes:
- slikta dūša un vemšana;
- stīvs vai sāpīgs kakls;
- stipra jutība pret gaismu;
- neskaidra vai dubulta redze;
- krampji, apjukums vai ģībonis.
Tāpēc nekavējoties zvaniet 113 vai 112 un pie stūres nesēdieties paši. Atkārtotas asiņošanas risks ir vislielākais pirmajās stundās, tāpēc ātra ārstēšana glābj dzīvību.
Pēkšņas, vieglākas brīdinājuma galvassāpes
Dažreiz aneirisma dienām vai nedēļām pirms lielā plīsuma izlaiž nedaudz asiņu. Šīs brīdinājuma galvassāpes sākas pēkšņi, bet dažu stundu laikā var mazināties.
Tomēr šāds brīdinājums ir tikai nedaudziem pacientiem. Tāpēc jebkuras pēkšņas, neparastas galvassāpes jāpārbauda tajā pašā dienā.
Nejauši atklāta aneirisma
Lielākā daļa neplīsušu aneirismu simptomus nerada nemaz. Parasti tās atklāj izmeklējumā, kas veikts cita iemesla dēļ, piemēram, galvassāpju dēļ.
Tomēr atrasta aneirisma nenozīmē, ka tā plīsīs. Piemēram, sešu pētījumu apkopotie dati parādīja vidējo 5 gadu plīsuma risku 3,4 %. Jūsu risks ir atkarīgs arī no izmēra, vietas, vecuma un asinsspiediena.
Sāpes acī, noslīdējis plakstiņš vai dubulta redze
Liela aneirisma var spiest uz tuvējiem nerviem vēl pirms asiņošanas. Piemēram, aneirisma pie aizmugurējās savienotājartērijas var saspiest nervu, kas kustina aci.
- sāpes virs acs vai aiz tās;
- noslīdējis plakstiņš;
- paplašināta acs zīlīte;
- dubulta redze;
- nejutīgums vai vājums vienā sejas pusē.
Tāpēc jaunam noslīdējušam plakstiņam ar paplašinātu zīlīti vajag izmeklējumu tajā pašā dienā. Tas var liecināt par augošu aneirismu, kas drīz var plīst.
Aneirisma ģimenē
Ja aneirisma ir vecākiem, brālim, māsai vai bērnam, jūsu risks ir lielāks. To palielina arī policistiskā nieru slimība un dažas saistaudu slimības.
Tāpēc šādās ģimenēs ārsti bieži iesaka skrīningu ar MR vai DT angiogrāfiju. Skrīnings var atklāt aneirismu, kamēr tā vēl ir maza.
Plīsusi un neplīsusi aneirisma: kāda ir atšķirība?
- Neplīsusi: nav asiņošanas, parasti nav simptomu, un ir laiks mierīgam lēmumam.
- Plīsusi: asiņošana ap smadzenēm un neatliekams stāvoklis, kam vajag ārstēšanu stundu vai dienu laikā.
- Pēc ārstēšanas: abos gadījumos vajag kontroles izmeklējumus, īpaši pēc embolizācijas.
Vai smadzeņu aneirisma ir insults?
Pati par sevi nē. Taču plīsusi aneirisma izraisa hemorāģisku insultu, jo asinis izplūst ap smadzenēm. Savukārt lielāko daļu insultu rada aizsprostota artērija, nevis asiņošana.
Jautājumi šajā posmā
Vai smadzeņu aneirismu var sajust pirms plīsuma?
Parasti nē. Mazas aneirismas reti rada kādas sajūtas. Tomēr liela aneirisma var spiest uz nervu un izraisīt sāpes acī vai dubultu redzi.
Vai stress vai fiziska slodze var izraisīt aneirismas plīsumu?
Pēkšņa asinsspiediena celšanās, piemēram, smagā piepūlē, var izraisīt plīsumu. Tomēr regulāras mērenas fiziskās aktivitātes der lielākajai daļai cilvēku. Svarīgākā ir pastāvīga asinsspiediena kontrole.
Vai visas smadzeņu aneirismas plīst?
Nē, lielākā daļa nekad neplīst. Apkopotie dati rāda vidējo pirmā gada risku aptuveni 1,4 %. Tomēr to maina izmērs, vieta un asinsspiediens.
Kad vērsties pie ārsta
Lielākajai daļai galvassāpju, piemēram, spriedzes galvassāpēm, ir nekaitīgi cēloņi. Tomēr dažas pazīmes prasa ātru pārbaudi, bet dažas prasa neatliekamo palīdzību.
Piesakieties pie ārsta, ja:
- izmeklējumā nejauši atklāta aneirisma;
- galvassāpju raksturs nedēļu laikā mainās;
- aneirisma ir diviem vai vairākiem tuviem radiniekiem;
- jums ir policistiskā nieru slimība vai saistaudu slimība.
Nekavējoties zvaniet 113 vai 112, ja:
- pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes sasniedz maksimumu minūtes laikā;
- galvassāpes pavada vemšana, stīvs kakls vai ģībonis;
- ir krampji vai pēkšņs apjukums;
- noslīdējis plakstiņš un paplašināta zīlīte;
- vienā ķermeņa pusē ir vājums, nejutīgums vai runas traucējumi.
Neatliekamās palīdzības nodaļā DT dažu minūšu laikā parāda svaigu asiņošanu. Ja DT ir normāla, bet šaubas paliek, lumbālpunkcija pārbauda smadzeņu šķidrumu. Līdz pat katram ceturtajam plīsumam sākumā paliek nepamanīts, galvenokārt tāpēc, ka izmeklējums netika nozīmēts.
Asiņošanu var radīt arī citas asinsvadu slimības. Piemēram, asiņot var arteriovenozā malformācija (AVM) vai durālā arteriovenozā fistula.
Smadzeņu aneirismas ārstēšana: klipēšana, embolizācija vai plūsmas novirzītājs?
Ir četras galvenās iespējas, un neviena neder katrai aneirismai. Tāpēc izvēli nosaka forma, izmērs un vieta, kā arī jūsu vecums un veselība.
| Iespēja | Kā tā darbojas | Bieži izvēlas | Uzturēšanās pēc plānveida ārstēšanas | Galvenais kompromiss |
|---|---|---|---|---|
| Mikroķirurģiska klipēšana | Caur nelielu atveri galvaskausā ķirurgs noslēdz aneirismas kaklu ar titāna klipsi | Vidējās smadzeņu artērijas aneirismām, sarežģītas formas aneirismām, aneirismām ar asins recekli, jaunākiem pacientiem | Dažas dienas | Atvērta operācija, bet pilnībā noklipēta aneirisma atkārtojas reti |
| Endovaskulāra embolizācija (ar stentu vai balonu vai bez tiem) | Caur katetru no cirkšņa vai plaukstas locītavas mīkstas platīna spirāles piepilda aneirismu, līdz tajā izveidojas trombs | Daudzām plīsušām aneirismām, dziļām vietām, piemēram, bazilārās artērijas galam, vecākiem pacientiem | Parasti īsa | Bez galvaskausa atvēršanas, bet aneirisma var atkal atvērties un prasīt atkārtotu ārstēšanu |
| Plūsmas novirzītājs stents | Smalks sieta stents galvenajā artērijā palēnina plūsmu aneirismā, kas mēnešu laikā trombozējas un saraujas | Lielām, platkakla vai vārpstveida aneirismām, galvenokārt neplīsušām | Parasti īsa | Aneirisma noslēdzas mēnešu laikā, un antiagregantus jālieto ilgi |
| Novērošana | Regulāra MR vai DT angiogrāfija, asinsspiediena kontrole un atteikšanās no smēķēšanas | Mazām, stabilām, zema riska aneirismām, īpaši vecākiem pacientiem | Nav | Neliels pastāvīgs plīsuma risks; augšana maina plānu |
Piemēram, ISAT pētījumā plīsušām aneirismām, kas derēja abām metodēm, labāki rezultāti bija pēc embolizācijas. Pēc gada embolizācija nāves vai atkarības no citu palīdzības risku samazināja par aptuveni 7 procentpunktiem. Tomēr embolizētas aneirismas nedaudz biežāk asiņoja atkārtoti un biežāk prasīja atkārtotu ārstēšanu.
Turklāt izdzīvošanas atšķirība saglabājās: pēc 10 gadiem dzīvi bija 83 % pret 79 % pacientu. Taču ISAT iekļāva tikai aneirismas, kas derēja abām metodēm. Daudzām aneirismām viena metode der daudz labāk, tāpēc pieredzējušai komandai jāsalīdzina abas.
Eiropas vadlīnijas plūsmas novirzītājus iesaka tām aneirismām, kurām nav citas zema riska iespējas.
Kas ir drošāk: klipēšana vai embolizācija?
Neviena metode nav drošāka katrai aneirismai. ISAT pētījumā embolizācija deva labākus rezultātus pēc gada, bet pēc klipēšanas bija mazāk atkārtotu asiņošanu. Tāpēc pareizā izvēle ir atkarīga no aneirismas un komandas pieredzes ar abām metodēm.
Vai neplīsusi aneirisma ir jāārstē?
Ne vienmēr. Komanda salīdzina pašas aneirismas plīsuma risku ar ārstēšanas risku. Abi mainās arī ar vecumu.
Eiropas vadlīnijas iesaka ārstēšanu, ja 5 gadu plīsuma risks pārsniedz procedūras risku. Šo risku ārsti novērtē ar PHASES skalu un tālāk minētajām pazīmēm.
| Faktors | Mazāks plīsuma risks | Lielāks plīsuma risks |
|---|---|---|
| Izmērs | Līdz 7 mm | 7 mm un vairāk; daudz lielāks no 13 mm |
| Vieta | Iekšējā miega artērija | Smadzeņu aizmugurējās daļas artērijas un aizmugurējā savienotājartērija |
| Augšana | Atkārtotos izmeklējumos stabila | Aug starp izmeklējumiem, pat ja ir maza |
| Forma | Gluda un apaļa | Neregulāra, ar nelielu papildu izspīlējumu |
| Iepriekšēja asiņošana | Nav | Agrāk plīsusi cita aneirisma |
| Asinsspiediens un smēķēšana | Kontrolēts; nesmēķē | Paaugstināts asinsspiediens; pašlaik smēķē |
| Vecums un izcelsme | Līdz 70 gadiem | 70 gadi un vairāk; somu vai japāņu izcelsme |
Piemēram, lielajā ISUIA pētījumā mazas priekšējās cirkulācijas aneirismas līdz 7 mm gandrīz nekad neplīsa. Turpretī 5 gadu plīsuma biežums sasniedza 14,5 % pie 13-24 mm un 40 % no 25 mm.
Tomēr daudzas plīsušas aneirismas ir mazākas par 7 mm. Tāpēc vienīgi izmērs nekad neizšķir: izšķir viss kopums.
Ja izvēlaties novērošanu, atmetiet smēķēšanu, kontrolējiet asinsspiedienu un nelietojiet stimulējošas vielas. Vadlīnijas neiesaka antiagregantus vai statīnus tikai plīsuma novēršanai.
Kas ir PHASES skala?
PHASES skala novērtē neplīsušas aneirismas plīsuma risku 5 gadu laikā. Nosaukums veidots no tās daļu angliskajiem sākumburtiem: populācija, hipertensija, vecums, izmērs, iepriekšēja asiņošana un vieta.
Kas izraisa smadzeņu aneirismu?
Vienu cēloni ārsti atrod reti. Parasti vāja vieta artērijas sienā gadiem ilgi izjūt asins plūsmas spiedienu.
Vairāki riska faktori šādu vāju vietu padara ticamāku:
- Smēķēšana, kas veicina gan aneirismu veidošanos, gan plīsumu;
- paaugstināts asinsspiediens, kas noslogo un novājina artēriju sienas;
- aneirisma ģimenē: vecākiem, brālim, māsai vai bērnam;
- sieviešu dzimums, īpaši pēc menopauzes;
- iedzimtas slimības, piemēram, policistiskā nieru slimība vai Elersa-Danlosa sindroms;
- narkotiku lietošana, īpaši kokaīns vai amfetamīni, un liela alkohola lietošana.
Retāk sienu novājina infekcija vai galvas trauma. Svarīgi: jūsu aneirismu nav izraisījusi jūsu rīcība. Lielākajai daļai cilvēku ar šiem riska faktoriem aneirisma neizveidojas nekad.
Kas notiek pēc aneirismas plīsuma?
Vispirms komanda noslēdz aneirismu, lai novērstu atkārtotu asiņošanu. Pēc tam divas nedēļas tā uzrauga komplikācijas, kas vēlāk var kaitēt smadzenēm.
| Komplikācija | Kad | Ko tā izraisa | Kā komanda to ārstē |
|---|---|---|---|
| Atkārtota asiņošana | Galvenokārt pirmajās stundās un dienās | Otra, bieži smagāka asiņošana | Agrīna klipēšana vai embolizācija; asinsspiediena kontrole |
| Hidrocefālija | No stundām līdz nedēļām | Asinis bloķē šķidruma aizplūdi un paaugstina spiedienu galvaskausā | Pagaidu drenāža; dažiem pacientiem pastāvīgs šunts |
| Vazospazms un vēlīna išēmija | Galvenokārt 3-14. dienā | Artērijas sašaurinās, un daļa smadzeņu saņem par maz asiņu | Kalcija kanālu blokators, rūpīga uzraudzība, šķidrumi; smagos gadījumos ārstēšana artērijas iekšpusē ar balonu vai medikamentiem |
| Nātrija līmeņa pārmaiņas | Pirmās divas nedēļas | Zems nātrija līmenis var izraisīt apjukumu vai krampjus | Bieži asins izmeklējumi un rūpīgs šķidruma līdzsvars |
| Krampji | Jebkurā laikā | Raustīšanās vai samaņas traucējumi | Pretkrampju medikamenti, ja vajag |
Tāpēc lielākā daļa pacientu aptuveni divas nedēļas pavada rūpīgā uzraudzībā, parasti intensīvajā terapijā. Pēc tam daudziem vajag fizioterapiju, nodarbības ar logopēdu vai atmiņas treniņu.
Ceļojums uz Stambulu no Latvijas
Neplīsušas aneirismas ārstēšana parasti ir plānveida, tāpēc braucienu var sagatavot bez steigas. Plīsusi aneirisma turpretī prasa palīdzību tuvākajā slimnīcā, nevis lidojumu.
No Rīgas uz Stambulu ir tiešie reisi, un lidojums ilgst aptuveni trīs stundas. Pēc atvērtas smadzeņu operācijas aviācijas medicīnas vadlīnijas iesaka nelidot aptuveni 7 dienas. Lidošanas dienu nosaka ķirurgs pēc kontroles apskates.
Pirms aizbraukšanas palūdziet izrakstu (epikrīzi), attēlu kopijas un implanta karti. Pēc tam kontroles izmeklējumus turpina jūsu ģimenes ārsts vai neirologs Latvijā.
Vīzu noteikumus pārbaudiet Turcijas Ārlietu ministrijas vietnē. EVAK Turcijā nav derīga, tāpēc sazinieties ar savu apdrošinātāju. Sīkāk to apraksta ceļvedis par smadzeņu operāciju Turcijā.
Jūsu ārstēšanas ceļš
No diagnozes līdz atlabšanai
Ārstēšana notiek četros posmos. Katrs posms atbild uz vienu skaidru jautājumu, no diagnozes līdz kontrolēm.
POSMS 01
Diagnoze: skaidrs aneirismas attēls
Diagnoze sākas ar situācijai piemērotu izmeklējumu. Neatliekamā situācijā svarīgākais ir ātrums, bet plānveida lēmumam svarīgākas ir detaļas.
- DT dažu minūšu laikā parāda svaigu asiņošanu, tāpēc pēc pēkšņām galvassāpēm to veic vispirms.
- DT angiogrāfija ar kontrastvielu parāda aneirismas izmēru, formu un kaklu.
- MR angiogrāfija nav saistīta ar starojumu, tāpēc der skrīningam un kontrolēm.
- Lumbālpunkcija atklāj asinis smadzeņu šķidrumā, ja DT ir normāla.
- Katetra angiogrāfija (DSA) dod precīzāko trīsdimensiju karti un vada ārstēšanu.
Vai smadzeņu angiogrāfija ir riskanta?
Tai ir neliels risks, piemēram, insults vai zilums punkcijas vietā. Tāpēc ārsti to izmanto, ja tās sniegtās detaļas var mainīt ārstēšanas plānu.
POSMS 02
Plāns: iespēju izvērtēšana kopā
Pēc tam komanda trīsdimensiju attēlos izpēta aneirismu, tās kaklu, kupolu un tuvējos zarus. Šīs detaļas nosaka, vai vislabāk der klipsis, spirāles vai plūsmas novirzītājs.
Eiropas vadlīnijas iesaka kopīgu lēmumu pieredzējušā komandā. Tās dod priekšroku centriem, kur katrs speciālists gadā ārstē vairāk nekā 30 pacientu ar aneirismu.
Neplīsušas aneirismas gadījumā laika parasti pietiek. Tāpēc jautājiet par savu plīsuma risku, ārstēšanas risku un kontrolēm, ko prasa katra iespēja.
POSMS 03
Ārstēšana: aneirismas noslēgšana
Abas galvenās metodes veic vispārējā anestēzijā, tāpēc jūs visu laiku guļat. Arī mērķis ir vienāds: apturēt asins ieplūdi aneirismā, saglabājot plūsmu normālajos zaros.
- Klipēšana: ķirurgs izveido nelielu logu galvaskausā, mikroskopā atbrīvo aneirismu un noslēdz tās kaklu. Pēc tam kaulu novieto atpakaļ un nostiprina ar nelielām titāna plāksnēm.
- Plūsmas pārbaude: klipēšanas laikā fluorescējoša krāsviela apstiprina, ka aneirisma ir noslēgta un tuvējās artērijas paliek atvērtas.
- Embolizācija: katetrs no cirkšņa vai plaukstas locītavas nonāk līdz aneirismai, un spirāles to piepilda, līdz asinis vairs neieplūst.
- Šuntēšana (bypass): retām milzu vai sarežģītām aneirismām ķirurgs novirza asinis apkārt slimajam posmam.
Operācija notiek vienā no Stambulas slimnīcām; kurā tieši, pateiks konsultācijā.
Vai smadzeņu aneirismas operācija ir bīstama?
Katrai ārstēšanai ir zināms risks, galvenokārt insults vai asiņošana procedūras laikā. Neplīsušai aneirismai šis risks īpaši atkarīgs no izmēra, vietas un vecuma. Tāpēc komanda iesaka ārstēšanu tikai tad, ja tā samazina jūsu kopējo risku.
POSMS 04
Atlabšana un kontroles
Pēc plānveida neplīsušas aneirismas ārstēšanas lielāko daļu pacientu izraksta dažu dienu laikā. Prof. Albayraka praksē pēc plānveida smadzeņu operācijas pacienti parasti pieceļas jau pirmajā dienā. Lielākā daļa trešajā dienā var iet dušā.
Pēc plīsuma slimnīcas posms un rehabilitācija ilgst daudz ilgāk.
- Kontroles izmeklējumi: pēc embolizācijas un plūsmas novirzītāja vajag atkārtotus attēlus; pēc klipēšanas kontroļu ir mazāk.
- Dzīvesveids: atmetiet smēķēšanu un uzturiet normālu asinsspiedienu, jo var veidoties jaunas aneirismas.
- Darbs un transportlīdzekļa vadīšana: termiņi ir atkarīgi no ārstēšanas veida un krampjiem; pie stūres sēdieties tikai pēc ārsta atļaujas.
Cik ilgi ilgst atlabšana pēc smadzeņu aneirismas operācijas?
Daudzi pēc plānveida ārstēšanas dažu nedēļu laikā atgriežas pie vieglām ikdienas darbībām. Atlabšana pēc plīsuma ilgst mēnešus, un dažas problēmas turpina mazināties gadu vai ilgāk.
Vai pēc klipēšanas vai embolizācijas drīkst veikt MR?
Vairumā gadījumu jā. Mūsdienu klipši un spirāles ir saderīgi ar MR, lai gan ierīces tuvumā attēls ir izplūdis. Uz katru izmeklējumu ņemiet līdzi implanta karti.
Kad pēc aneirismas ārstēšanas var lidot mājās?
To izlemj ķirurgs kontroles apskatē pēc ārstēšanas. Parasti lidot var, kad stāvoklis ir stabils un brūce vai punkcijas vieta ir sadzijusi.
Smadzeņu aneirismas operācija Stambulā
Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak
Neiroķirurgs · cerebrovaskulārā ķirurģija
Aneirismas operācijā izšķir milimetri. Klipsim jānoslēdz kakls, bet katram tuvējam zaram jāsaglabā plūsma. Tāpēc rezultātu nosaka rūpīga trīsdimensiju plānošana un mikroķirurģiska pieredze.
Prof. Albayrak absolvēja Marmaras Universitātes Medicīnas fakultāti 1998. gadā, bet neiroķirurģijas rezidentūru pabeidza Stambulas Universitātē 2004. gadā. Pēc tam viņš stažējās Helsinku Universitātē (2006-2007) un Hārvardas Medicīnas skolā, Brigham and Women's Hospital (2007-2008).
Viņam ir ECFMG un EANS sertifikāti. Pacientus viņš pieņem klīnikā Terrace Fulya Center, Hakkı Yeten Cad. No: 11, D:13, Teşvikiye, Şişli. Konsultācija notiek angļu vai turku valodā, tāpēc par tulku vienojieties jau iepriekš.
27+gadi
5 000+operāciju
64valstis
33publikācijas
Dati no prof. Albayraka profesionālā profila, 2026. gada septembris. Pilns publikāciju saraksts.
Pieteikties vizīteiBieži uzdotie jautājumi
Vai smadzeņu aneirisma var izzust pati?
Nē. Aneirisma pati nesadzīst. Tomēr daudzas mazas aneirismas gadiem paliek stabilas, tāpēc tām novērošana ir pamatota iespēja.
Vai ar neplīsušu smadzeņu aneirismu var dzīvot normālu dzīvi?
Jā, lielākā daļa cilvēku tā dzīvo. Taču viņiem jākontrolē asinsspiediens, jāatmet smēķēšana un jāveic kontroles izmeklējumi.
Kāda ir izdzīvošana pēc smadzeņu aneirismas plīsuma?
Saskaņā ar publicētajiem datiem apmēram puse cilvēku ar plīsušu aneirismu neizdzīvo. Tomēr ātra palīdzība pieredzējušā centrā uzlabo izredzes. Piemēram, ISAT pētījumā aptuveni četri no pieciem izdzīvojušajiem, kas atbildēja pēc 10 gadiem, dzīvoja patstāvīgi.
Vai aneirisma ir tas pats, kas AVM vai kavernoma?
Nē. Aneirisma ir vienas artērijas izspīlējums. Savukārt AVM ir artēriju un vēnu kamols, bet kavernoma ir caurlaidīgu kapilāru kopums.
Kurš ārsts ārstē smadzeņu aneirismas?
Parasti lēmumu kopā pieņem cerebrovaskulārais neiroķirurgs un intervences neiroradiologs. Prof. Dr. Serdar Baki Albayrak ir neiroķirurgs Stambulā, kurš ārstē smadzeņu aneirismas.
Prof. Albayraka zinātniskās publikācijas
Recenzēti raksti par smadzeņu aneirismu mikroķirurģiju, kuru autors vai līdzautors ir prof. Dr. Serdar Baki Albayrak. Saites ved uz PubMed (angļu valodā). Viņa profilā ir pilns 33 publikāciju saraksts.
- Microneurosurgical management of proximal middle cerebral artery aneurysms
- Microneurosurgical management of middle cerebral artery bifurcation aneurysms
- Microneurosurgical management of distal middle cerebral artery aneurysms
- Co-existence of bilateral fetal type posterior cerebral artery and the bilateral giant internal carotid artery aneurysms in an ataxic patient
Oficiāla informācija (daļa angļu valodā)
- National Institute of Neurological Disorders and Stroke. Cerebral Aneurysms.
- UK Civil Aviation Authority. Surgical conditions: guidance for health professionals.
- Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs. Visa information for foreigners.
- Nacionālais veselības dienests. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK).
Šajā lapā ir vispārīga medicīniska informācija, un tā neaizstāj ārsta konsultāciju. Diagnozei un lēmumam par ārstēšanu vajadzīga jūsu ārsta apskate.
Pēdējoreiz atjaunināts: 2026. gada 3. oktobrī. Vietnes redaktors: prof. Dr. Serdara Baki Albayraka klīnika, [email protected].
Plānojiet aneirismas ārstēšanu Stambulā
Piesakieties vizītei pie prof. Dr. Serdara Baki Albayraka. Klīnikas komanda palīdzēs ārvalstu pacientiem katrā vizītes posmā.
Pieteikties vizīteiTālrunis un WhatsApp: +90 532 308 9772